Lisabonas līgums radīs:
Demokrātiskāku un pārredzamāku Eiropu, pilsoņiem būs vairāk iespēju paust savu viedokli un gādāt par skaidrāku atbildības sadalījumu Eiropas un valstu līmenī.
• Lielāka nozīme iedzīvotāju viedoklim. Pateicoties Pilsoņu iniciatīvai, viens miljons pilsoņu no dažādām dalībvalstīm iegūs tiesības aicināt Komisiju izstrādāt jaunus priekšlikumus kādā politikas jomā.
• Lielāka Eiropas Parlamenta ietekme. ES pilsoņu tieši ievēlētais Eiropas Parlaments iegūs jaunas pilnvaras saistībā ar ES likumdošanu, ES budžetu un starptautiskajiem nolīgumiem. Vairumā ES likumdošanas procedūru Eiropas Parlaments iegūs līdzvērtīgas pozīcijas ar Padomi, kas pārstāv dalībvalstis.
• Plašāka valstu parlamentu iesaiste. Valstu parlamentiem būs lielākas iespējas iesaistīties ES darbā, sevišķi, izmantojot jaunu mehānismu, ar kuru uzraudzīs subsidiaritātes principa īstenošanu, proti, vai ES rīkojas tikai tādos gadījumos, kad rezultātus var labāk sasniegt ar ES līmeņa rīcību.
• Attiecības starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību kļūs skaidrākas, pateicoties precīzam kompetences sadalījumam.
• Izstāšanās no Eiropas Savienības. Lisabonas līgumā pirmo reizi skaidri formulēta iespēja dalībvalstij izstāties no ES.

Efektīvāku Eiropu, izmantojot vienkāršotas darba metodes un balsošanas noteikumus.
• Efektīva lēmumu pieņemšana. Kvalificētā vairākuma balsojuma sistēmu Padomē ieviesīs arī jaunās politikas jomās, lai lēmumus pieņemtu ātrāk un efektīvāk. No 2014. gada kvalificēto vairākumu aprēķinās, pamatojoties uz dalībvalstu un to iedzīvotāju dubulto vairākumu, tādējādi atspoguļojot Eiropas Savienības dubulto leģitimitāti. Dubultais vairākums būs sasniegts, ja lēmumu pieņems 55 % dalībvalstu, kuru iedzīvotāju skaits atbilst vismaz 65 % no ES iedzīvotāju kopskaita.
• Stabilāka un racionālāka institucionālā sistēma. Lisabonas līgums paredz izveidot pastāvīgu Eiropadomes priekšsēdētāja amatu, kuru ievēlēs uz 2,5 gadiem, ņemt vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, ievēlot Komisijas priekšsēdētāju, noteikt jaunu shēmu Eiropas Parlamenta sastāvam nākotnē, kā arī samazināt Komisijas locekļu skaitu, turklāt Līgumā ir skaidrāki noteikumi par ciešāku sadarbību un finansēm.
• Labāka dzīve eiropiešiem. Lisabonas līgums uzlabo ES spēju rīkoties dažādās politikas jomās, kas ir prioritāras mūslaiku ES un tās iedzīvotājiem. Tas īpaši attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma politikas jomām, piemēram, cīņu pret terorismu vai noziedzību.

Tiesību un vērtību, brīvības, solidaritātes un drošības Eiropu, paužot ES vērtības, iekļaujot Pamattiesību hartu Eiropas primārajās tiesībās.
• Eiropas pilsoņu brīvības. Lisabonas līgumā ir saglabātas un nostiprinātas četras brīvības, kā arī Eiropas pilsoņu politiskā, ekonomiskā un sociālā brīvība.
• Pilsoņtiesības un Pamattiesību harta. Lisabonas līgumā saglabātas pašreizējās tiesības un ieviestas arī dažas jaunas. Tajā it īpaši garantētas Pamattiesību hartā noteiktās brīvības un principi, piešķirot juridiski saistošu spēku tās noteikumiem. Tas attiecas uz pilsoņu, politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām.
• Demokrātiskas vērtības. Lisabonas līgumā ir izvērstas un nostiprinātas vērtības un mērķi, kas ir Eiropas Savienības pamatā.
• Dalībvalstu solidaritāte. Lisabonas līgumā noteikts, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis rīkojas kopīgi un solidarizējas, ja kādai dalībvalstij uzbrūk teroristi vai tajā notiek dabas vai cilvēku izraisīta katastrofa.

Lielāku drošību visiem. Paplašinot Eiropas Savienības rīcībspēju brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, ES varēs efektīvāk cīnīties pret noziedzību un terorismu. Jauni noteikumi par civilo aizsardzību, humāno palīdzību un sabiedrības veselību uzlabos arī Eiropas Savienības spēju reaģēt uz draudiem Eiropas pilsoņu drošībai.
• Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jomā, kas vienlaikus būs arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, gādās par lielāku ietekmi, saskaņotību un redzamību ES ārējās darbībās.
• Eiropas ārējās darbības dienests - nodrošinās resursus un atbalstu augstajam pārstāvim.
• Eiropas Savienība, iegūstot juridiskas personas statusu, iemantos stiprākas pozīcijas, lai risinātu sarunas, izvērsīs ietekmi pasaules arēnā un kļūs par redzamāku partneri ārpuskopienas valstīm un starptautiskajām organizācijām.
• Attīstoties Eiropas drošības un aizsardzības politikai, saglabāsies īpašā lēmumu pieņemšanas kārtība, tomēr radīsies aizmetņi pastiprinātai sadarbībai starp dažām dalībvalstīm, tām apvienojoties grupā.

©Eiropas Savienības portāls