Latvijas NVO ir jaunākas par rietumvalstīs esošajām NVO. Iestāšanās Eiropas Savienībā mudinājusi sarosītiesProjekts tiek realizēts ar valsts aģentūras "Eiropas Savienības informācijas aģentūra" atbalstu. Šeit paustā informācija atspoguļo tās autora uzskatus. ESIA nav atbildīga par jebkādu šajā materiālā paustās informācijas saturu un tās tālāku izmantošanu. NVO ne tikai par finanšu jautājumiem, bet arī par organizācijas būtību un mērķiem.

* Pilsoniskai sabiedrībai pavērusies iespēja atkal pozicionēt sevi darbībā, aktīvi piedaloties lēmumu pieņemšanā, ar iniciatīvām iesaistoties dažādu jautājumu risināšanā Eiropas Savienības kontekstā.
* Biežāk, runājot par Latvijas NVO, dzirdam par servisiem, ko tās nodrošina. Tomēr bieži vien tās ir īstermiņa aktivitātes un projekti, kas beidzas līdz ar finansējuma izsīkumu.
* Šajā situācijā būtiska ir NVO darbības attīstīšana, kas nodrošina interešu aizstāvību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
* Valsts institūcijas apzinās, ka nepieciešams iesaistīt pilsonisko sabiedrību lēmumu izstrādāšanā, pieņemšanā, izpildē un izvērtēšanā. Tomēr iesaistīšana nevar būt neorganizēta. Tāpēc, izmantojot citu valstu pieredzi, Latvijā notiek NVO sadarbības tīklu veidošanas process. Pamazām sāk izveidoties arvien jauni dažādu jomu sadarbības tīkli, kuri nodrošina vienota viedokļa formulēšanu un konkrētu interešu aizstāvību. Piemēram, dzimumu līdztiesības, attīstības sadarbības, invalīdu, vides un citu jomu sadarbības tīkli.
* Papildus ikdienas pienākumiem tikai atsevišķas organizācijas spēj nodrošināt cilvēku resursus, kuri var sekot līdzi politisko dokumentu iniciatīvām un citiem procesiem, piemēram, ministriju nostādņu veidošanās procesiem, nacionālā attīstības plāna izstrādei un citām būtiskām iniciatīvām. Šo aktivitāšu nozīme ir liela, un trešajam sektoram jāattīsta spējas būt aktīviem ne tikai servisa nodrošinājumā, bet arī aizstāvot intereses līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesos.

Latvijas NVO var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu ES, piedaloties Latvijas nacionālo pozīciju izstrādē attiecīgo ministriju ietvaros. Likums NVO iesaistīšanu nenosaka ministrijām par pienākumu, bet attiecīgās nozares ministrijas bieži vien aicina NVO piedalīties šo pozīciju izstrādē. Pašlaik šis līdzdalības process ir neregulārs un tam trūkst saturiskas kvalitātes, jo nav izstrādāts savlaicīgs un kvalitatīvs sadarbības mehānisms. 2007. gadā no NVO puses uzsākta abpusēja diskusija par ciešākas un kvalitatīvas sadarbības nepieciešamību ES jautājumos.

2007. gadā Ārlietu ministrija un vairākas Latvijas NVO - Latvijas Pilsoniskā alianse,Eiropas Kustība Latvijā, Klubs-Māja, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS - parakstīja sadarbības memorandu , kas stiprina abpusējo sadarbību koordinētai sabiedrības informēšanai par ES jautājumiem.

Sadarbības tīkli Eiropas Savienībā un Latvijas NVO vieta tajos /Rasma Pīpiķe, 2005/
Latvijas nevalstiskais sektors ir attīstības sākumā. Pēdējo desmit gadu laikā organizāciju skaits krietni palielinājies. Tai pašā laikā daudzas organizācijas strauji beigušas darbību. Šāda situācija Latvijā rada nestabilitāti.

Jaunais konteksts - Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā - mudina nevalstisko sektoru meklēt alternatīvus finanšu līdzekļu piesaistes veidus un jaunus sadarbības partnerus. Minēšu dažus aktīvākos sadarbības tīklus: Eiropas Sieviešu lobijs, Eiropas Sadarbības tīkls pret nabadzību un sociālo izstumšanu, Sociālais sadarbības tīkls, Eiropas Vides birojs, Eiropas Invalīdu forums, Green 8 u. c. Šie sadarbības tīkli apvieno organizācijas, kas ir aktīvas un darbojas konkrētajā jomā savās valstīs. Metode nodrošina platformām leģitimitāti un plaša sabiedrības loka interešu pārstāvēšanu Eiropas līmenī. Minēju tikai dažus sadarbības tīklus, tomēr Eiropas Savienībā gandrīz ikvienai organizācijai ir iespējams atrast savai darbībai visatbilstošāko organizāciju, kuras darbībā iesaistīties un ar kuras palīdzību aizstāvēt savas intereses. Starptautiskajos sadarbības tīklos jeb platformās ir katrai jomai atbilstoša organizācija, kurām savukārt ir sekretariāti Briselē. Tie uztur ciešu saikni ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu.

Sadarbības tīklus finansiāli atbalsta Eiropas Komisija, dažkārt finansējums var sasniegt pat 90% no gada budžeta. Tomēr daļa finansējuma tiek gūta no biedru naudām un citiem avotiem. Finansiālais atbalsts, ko sniedz Eiropas Komisija, neierobežo šo organizāciju darbību, tomēr ir gadījumi, kad šāda organizācija, nepierādījusi savu spēju aktīvi darboties, tiek slēgta.

Sadarbības tīklu interese ir ciešā saikne ar sabiedrību dalībvalstīs, tāpēc aktīvie sadarbības tīkli pašlaik arī veicina jauno dalībvalstu organizāciju līdzdalību. Katrai organizācijai ir savi līdzdalības principi, dažas atbalsta tikai nacionālas pārstāvniecības organizācijas kļūšanu par tās biedriem, dažas uzņem ikvienu organizāciju, kura izteikusi vēlmi darboties šā sadarbības tīkla sastāvā. Apgrūtinājums Latvijas NVO ir lielās biedru naudas, kuru samaksāšanu var atvieglot savstarpēja NVO apvienošanās uz noteiktu interešu pamata. Eiropas sadarbības tīklu biedri var ne tikai ietekmēt lēmumus, bet apgūt interešu aizstāvības iemaņas un arī identificēt jaunus sadarbības partnerus starptautiskā līmenī.

Sadarbības nozīme pašlaik ir būtiska, apgūstot Eiropas Savienības finanšu iespējas, kur akcents likts uz sadarbību, bilaterāliem un trilaterāliem projektiem un iniciatīvām, kuras pārstāv iespējami lielākas sabiedrības daļas intereses. Jāatceras, ka būtisku lomu spēlēs nacionālo projektu un programmu ietekme uz Eiropas Savienības kontekstu. Aktuāls būs jautājums, kā mūsu iniciatīvas uzlabos, piemēram, minoritāšu jautājumus Eiropas Savienības kontekstā.

Latvijas nevalstiskā sektora ietekme uz procesiem ne tikai Eiropas Savienības, bet arī nacionālā līmenī būs atkarīga no tā, vai organizācijas spēs savstarpēji vienoties par kopēju mērķu sasniegšanu. Runājot par Eiropu, nevar diskutēt par aktivitātēm, kas nozīmīgas tikai nacionālā līmenī. Dažas nozaru ministrijas jau paudušas nostāju attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu - tās vēlas redzēt vienu spēcīgu sadarbības partneri, kura viedoklis pārstāv iespējami plašu sabiedrības daļu un kura institūcijai pieder leģitimitāte runāt savu biedru vārdā.

Resursi Internetā
ES Informācijas aģentūra Latvijā
Eiropas Komisijas Pārstāvniecība Latvijā
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs
Saeimas ES informācijas centrs
Saeimas Eiropas Lietu komisija

Informācijas avoti par Eiropas Savienību

NVO Latvijā, kas nodarbojas ar ES lietām
Klubs Māja
Eiropas kustība Latvijā

NVO līdzdalība ES fondu uzraudzības mehānismos
CEE Bankwatch network