Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām, lai īstenotu valsts politiku.

Sabiedrības līdzdalība budžeta veidošanā
Tā kā valsts budžetu veido ieņēmumi, kas gūti no nodokļu un nodevu maksājumiem, ko veicis ikviens valsts iedzīvotājs, tādēļ sabiedrības līdzdalība ir vēlama. Iedzīvotāji var sniegt priekšlikumus grozījumiem valsts budžetā gan pašvaldībās, gan ministrijām padotajās valsts iestādēs, gan ministrijās, kā arī Saeimai.
 

Ministriju līmenis
Valsts budžetu veido ministriju un tās padoto iestāžu, pašvaldību atsevišķie budžeti. Katra gada pirmajā ceturksnī ministrijās notiek aktīvs darbs pie budžeta veidošanas. Tiek izstrādāti sasniedzamie mērķi un veicamie uzdevumi turpmākajiem trijiem gadiem. Šajā posmā ir ieteicama aktīva sabiedrības līdzdalība, jo tiek noteiktas prioritātes un tām paredzamais finansējums. Arī nākošajos sastādīšanas posmos ir svarīgi, lai notiek konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm un tiek sniegti un ņemti vērā priekšlikumi. Konsultācijas nodrošina valsts budžeta veidošanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām un interesēm. Kad ministrijas ir sastādījušas budžetus un Ministru kabinetā ir apstiprināts valsts budžets, tas tiek iesniegts nobalsošanai Saeimas deputātiem.
 

Saeimas līmenis
Katru gadu par valsts budžetu tiek veidots īpašs likumprojekts, kas nodots izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā. Valsts budžets atšķirībā no citiem likumprojektiem tiek skatīts divos lasījumos. Ja budžets ir apstiprināts pirmajā lasījumā, tas nonāk Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur likumprojekts tiek caurskatīts un tiek izvērtēti iesniegtie priekšlikumi. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā var iesniegt:
1) Valsts prezidents;
2) Saeimas komisija;
3) frakcija, politiskais bloks;
4) deputāts;
5) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs;
6) ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais sekretārs;
7) Saeimas juridiskais dienests, ja šie priekšlikumi attiecas uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju.
Šajā posmā sabiedrības līdzdalība budžeta veidošanā ir apgrūtināta. Biedrības un nodibinājumi nevar sniegt priekšlikumus grozījumiem tiešā veidā. Tomēr, pārliecinot kādu no minētajām amatpersonām par grozījumu nepieciešamību, ir iespējams tos veikt. Tā, piemēram, biedrība Latvijas Platforma attīstības sadarbībai, pārliecinot Saeimas amatpersonu par nepieciešamajiem finansu līdzekļiem 2008. gada aktivitātēm, panāca grozījumus budžetā. Priekšlikumi rakstveidā tiek iesniedzami atbildīgajai komisijai vai Saeimas kancelejai.

Budžeta veidošanas posmi
• Līdz kārtējā gada 28.februārim MK tiek iesniegts normatīvais akts par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem nākamajiem trīs gadiem. Tos izstrādā Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju.
• Līdz kārtējā gada 15.martam MK apstiprina normatīvo aktu par vidēja termiņa budžeta mērķiem.
• Katru gadu līdz 15.aprīlim Finanšu ministrs konsultējas ar Ekonomikas ministru un Latvijas Banku. Konsultāciju gaitā tiek aktualizēts makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars nākamajiem trijiem gadiem, tas tiek iesniegts Ministru kabinetam.
• Līdz kārtējā gada 1.maijam Ministru kabinets apstiprina vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.
• Līdz kārtējā gada 5.maijam Finanšu ministrs informē Saeimu par Ministru kabineta apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.
• Līdz kārtējā gada 1. jūnijam MK iesniedz Saeimai ziņojumu par valsts finansiālo stāvokli un vienlaikus izvērtē makroekonomiskās attīstības prognozi un pieņēmumus, kas tika izmantoti, apstiprinot saimnieciskā gada valsts budžetu.
• Līdz kārtējā gada 1.jūlijam ministrijas izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta pieprasījumus.
• Līdz kārtējā gada 1.septembrim Finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta likuma projektu, tā paskaidrojumus un precizēto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.
• Līdz attiecīgā gada 1.oktobrim Ministru kabinets iesniedz Saeimai gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu.
• Finanšu ministrija līdz 1.novembrim iesniedz Ministru kabinetam Valsts ieņēmumu dienesta apkopoto informāciju par valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu ieņēmumiem, nodokļu parādiem, kā arī nesaņemtajām nodokļu summām, kas izveidojušās nodokļu maksātājiem likumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā.

Institūciju atbildība budžeta izstrādes posmā
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.
Saeima izskata valsts budžeta likumprojektu divos lasījumos un lemj gan par ieņēmumu daļu, gan par izdevumu daļu - likumdevējiem ir tiesības mainīt jebkuru normu MK sagatavotajā valsts budžeta likumprojektā.
© Izmantota Finanšu ministrijas sagatavotā informācija

Valsts budžeta apstiprināšana
Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta likuma projektu Saeima pārbauda un apstiprina likumdošanas kārtībā. Balsojums par valsts budžetu notiek divos lasījumos. Ja Saeima neapstiprina valsts budžetu pirmajā vai otrajā lasījumā, ir izteikta neuzticība Ministru kabinetam.

Informācijas pieejamība par valsts budžetu
Lai informētu sabiedrību par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu iepriekšējā gadā, ministrijas un citas iestādes, līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus. Mēneša laikā tie ir publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ministrijas un citas iestādes gada publiskos pārskatus publicē savā mājaslapā internetā.

Noderīga informācija
• Likums par budžetu un finanšu vadību
• Saeimas kārtības rullis
• Finanšu ministrija