Latvijas pilsoniskā aliance

Līdzdalības veidi

 
Kas ir NVO līdzdalība?
Nevalstisko organizāciju mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību - indivīda iesaistīšanos sabiedrības un valsts dzīvē, atbalstot NVO izveidi, darbību un rosinot indivīdu iesaisti NVO darbā, stiprināt saites starp indivīdiem un sabiedrības grupām, kā arī starp indivīdiem vai sabiedrības grupām un valsti.

Kas ir pilsoniskā līdzdalība?
Bez iedzīvotāju pilsoniskās ieinteresētības valsts dzīvē var saglabāties plaisa starp valsti un sabiedrību, dažādām sabiedrības grupām un arī indivīdiem. Integrāciju nevar virzīt tikai no augšas, bez pilsoniskas līdzdalības no apakšas. Aktīva pilsoniska līdzdalība sekmē, ka tiek pārstāvētas sabiedrības vairākuma intereses, ka tiek saliedēti iedzīvotāji un stiprināta demokrātija. Pilsoniskā līdzdalība stiprina iedzīvotāju politisko integrāciju un aktīvu līdzdalību parlamentārajā demokrātijā visos varas līmeņos. Tā tiecas arī pārvarēt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts un pašvaldībām.

Kas ir pilsoniskā sabiedrība?
Sabiedrība, kurā indivīdi sadarbojas ar citiem indivīdiem un publisko varu savu un sabiedrības problēmu risināšanā. Pilsoniskajā sabiedrībā ietilpst dažādu veidu formāli un neformāli veidojumi, kas ir neatkarīgi no valsts, ģimenes un uzņēmējdarbības. Pilsoniskā sabiedrība nodrošina arī to interešu pārstāvniecību, kuras nevar sevi pārstāvēt, izmantojot ekonomiskos un politiskos ietekmēšanas līdzekļus (piemēram, vides aizsardzība, bērnu un cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības).

Kāpēc nepieciešama pilsoniskā sabiedrība?
Demokrātiskā valstī valsts vara pieder tautai (LR Satversmes 2. pants). Tas nozīmē, ka pilsoņi ir atbildīgi par valsts un tādējādi arī par savas dzīves kvalitātes celšanu un pilnvērtīgu attīstību. Ņemot vērā, ka mūsdienās nav efektīvi piedalīties tiešā valsts pārvaldīšanā, tauta valsts pārvaldīšanas funkcijas atbilstoši sabiedrības interesēm deleģē valsts pārstāvjiem. Valsts pārvalde veic funkcijas sabiedrības labā. Lai precīzāk izprastu sabiedrības vajadzības, viens no risinājumiem ir sadarbība ar NVO, kas ir saikne starp sabiedrību un valsts pārvaldi, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību transformāciju valsts varas struktūrās.

Galvenie NVO līdzdalības veidi:
  • līdzdarbība likumdošanas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā;
  • brīvprātīgais darbs, labdarība un filantropija;
  • sadarbība starp valsti, pašvaldībām, uzņēmējiem un NVO;
  • uzdevumu deleģēšana nevalstiskajām organizācijām.

Līdzdalības līmeņi
Līdzdalību valsts pārvaldē var īstenot vairākos līmeņos  - pašvaldībās, centrālajās valsts pārvaldes institūcijās un Saeimā, kā arī ES institūcijās.
Sabiedrības iesaiste ir ļoti nozīmīga kvalitatīvam lēmumu pieņemšanas procesam Eiropas Savienībā. Sabiedrībai piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā, tiek nodrošināta grupu interešu ievērošana un vajadzību apmierināšana visos varas līmeņos dažādu jomu griezumā.
Sabiedrība var iesaistīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos dažādos veidos - gan kā indivīds, gan kā organizācijas vai institūcijas pārstāvis. Iesaisti ES lēmumu pieņemšanas procesā iespējams īstenot dažādos līmeņos:
  • neformālais nacionālais/pārnacionālais līmenis - ES nevalstisko organizāciju tīklojumi;
  • formālais nacionālais līmenis - ES dalībvalstu institūcijas: valdība, parlaments;
  • formālais pārnacionālais līmenis - ES institūcijas: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments u.c.

 

Neatkarīgi no iesaistes līmeņa, līdzdalību var īstenot šādos veidos:

  • sniedzot viedokli, priekšlikumus NVO tīklojumiem un/vai atbildīgajām institūcijām konkrētu izaicinājumu novēršanai;
  • rakstot vēstules NVO tīklojumiem, atbildīgajām institūcijām (gan nacionālajā, gan pārnacionālajā līmenī) ar aicinājumiem uzlabot situāciju vai novērst noteiktus apdraudējumus;
  • aktivi iesaistīties darbā kādā no Eiropas Savienības NVO sadarbības tīkliem;
  • tiekoties ar Latviju pārstāvošiem politiķiem, amatpersonām Eiropas Savienībā;
  • kā indivīdam vai sabiedrības grupas interešu pārstāvim līdzdarbojoties ES tiesību aktu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā;
  • piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajās publiskajās apspriedēs par kādu no politikas jautājumiem;
  • izsakot atbalstu vai protestu (mītiņi, demonstrācijas) kādai no ES politikām, tiesību aktiem.

Pielikumi