Latvijas pilsoniskā aliance
  • Novembra Memoranda padomes sēdē lemtais

    28. novembrī notika Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padome) sēde.

    Tajā Izglītības un zinātnes ministrija informēja par pilsoniskās izglītības prasmju iekļaušanu kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības saturā. Kā arī vēstīja par nevalstisko organizāciju ekspertu un izglītības jomas profesionāļu sadarbību mācību jaunā satura turpmākajā iedzīvināšanā. Memoranda padomes locekļi atzinīgi novērtēja Skola2030 izveidoto pieeju sabiedrības iesaistē un jaunā izglītības satura izstrādē. Vienlaicīgi norādot uz jautājumiem par to, kā praktiski pilsoniskā izglītība tiks ieviesta praksē. Un aicināja IzM aktīvi iesaistīt nevalstiskās organizācijas pilsoniskās izglītības īstenošanā skolās. Skola2030 pārstāve Ilze Saleniece aicināja nevalstiskās organizācijas turpmāk aktīvi iesaistīties:


    - sadarbības, aktīvas komunikācijas, zināšanu un pieredzes pārneses turpināšanā;
    - nozaru NVO pārstāvju līdzdalībā mācību priekšmetu programmu pamatizglītības apspriešanā, kas notiks 2019. gada februārī. Kā arī līdzdalībā citu aktuālu jautājumu rīkotajās diskusijās un apspriešanā;
    - dalīšanās ar labās prakses piemēriem izglītībā, ko ietver skolas un kopienas sadarbība, Skola2030 ziņu izdevumā, konferencēs, u.c.;
    - piedalīties NVO metodisko un skolu atbalsta materiālu Skola2030 digitālajā resursu krātuvē (Aprīlis, 2019);
    - kā arī aicina izteikt citus priekšlikumus.

     

    Savukārt Edgars Šadris, Finanšu ministrijas Eiropas Savienības stratēģijas departamenta direktors, sēdē informēja par Eiropas Savienības fondiem +, tai skaitā atbalsta iespējām pilsoniskā dialoga veicināšanai nākamajā periodā. Latvijas Pilsoniskās alianses direktore un Memoranda padomes vadītāja vietniece Kristīne Zonberga norādīja, ka nevalstiskās organizācijas sagaida (par šo jautājumu diskusijas notikušas jau vairākus gadus) atbalstu trīs veidos:


    - iesaisti specifisko programmu ieviešanā kā aktivitāšu īstenotājiem vai sadarbības partneriem;
    - tehnisko atbalstu nevalstisko organizāciju pārstāvju darbības uzraudzībai komitejās;
    - atbalstu dialogam ar pilsonisko sabiedrību plašākā nozīmē, ne tikai ar sociālajiem partneriem, kā to nosaka direktīva. Līdz šim atbalsts saņemts tikai sociālā dialoga veidošanai.

     

    Finanšu ministrijas pārstāvis paskaidroja, ka jaunajā periodā sistēma ir mainījusies un horizontāls atbalsts dialogam nav paredzēts, viešot cerību, ka caur nozaru ministrijām tāds būtu atbalstāms. Tādēļ noslēgumā Memoranda padome vienojās, ka tiks izskatīts un izstrādāts piemērots priekšlikums, kā jaunajā periodā varētu rast iespēju atbalstīt dialogu ar pilsonisko sabiedrību.

    Pēdējā šī gada sēde plānota 19. decembrī, kurā Memoranda padomes pārstāvji atskatīsies uz šī gada paveiktajiem darbiem, kā arī prezentēs Memoranda padomes plāna projektu. Savukārt, Labklājības ministrija iepazīstinās ar ģimenes politiku.