KĀ DIBINĀT BIEDRĪBU?

Biedrības dibināšana

Statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūti ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi.
Pieteikumā par biedrības ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā jāpievieno dibinātāju pieņemtais lēmums par biedrības dibināšanu, statūti (2 eksemplāri), kā arī izpildinstitūcijas locekļu saraksts.
Nepieciešamie dokumenti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iesniedzami 14 dienu laikā no lēmuma par biedrības dibināšanu pieņemšanas brīža.
Biedrība kļūst par juridisku personu, savukārt biedrības dibinātāji par tās biedriem, ar brīdi, kad biedrība ierakstīta Biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Biedrības reģistrāciju veic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Atteikumu reģistrēt biedrību var apstrīdēt Uzņēmuma reģistra valsts notāram, savukārt valsts notāra lēmumu par atteikumu reģistrēt biedrību var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā.
Biedrība var izveidot arī savas teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības, taču tās nav uzskatāmas par juridiskām personām.
Kas un kā uzņem biedrus?
Biedrība sastāv vismaz no diviem biedriem, un par to uzņemšanu lemj biedrības izpildinstitūcija, taču statūtos var noteikt lielāku nepieciešamo biedru skaitu, kā arī paredzēta cita biedru uzņemšanas kārtība (piem. uzņem padome vai biedru sapulce).
Biedrības darbībā var piedalīties arī personas ar īpašu statusu - biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri, kuru tiesības un pienākumus nosaka biedrības statūtos.
Biedra dalība biedrībā izbeidzas līdz ar biedra izstāšanos vai izslēgšanu no biedrības statūtos paredzētajos gadījumos un kārtībā. Biedru no biedrības var izslēgt arī neatkarīgi no statūtu noteikumiem, ja radies svarīgs iemesls, piemēram, rupjš statūtu pārkāpums vai būtiska kaitējuma nodarīšana biedrībai. Biedra dalība biedrībā izbeidzas līdz ar biedra - fiziskas personas nāvi vai biedra - juridiskas personas izbeigšanos.
Pārvaldes institūcijas
Katras biedrības obligātās pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce), kas uzskatāma par augstāko lēmējinstitūciju un izpildvara, kas var būt vienpersoniska (piemēram, direktors, priekšsēdētājs) vai koleģiāla (piemēram, valde, padome) un kas vada un pārstāv biedrību.
Biedru sapulci sasauc izpildinstitūcija likumā (piemēram, gadījumos, ja nepieciešama grozījumu izdarīšana statūtos, lēmuma pieņemšana par biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju) vai statūtos paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja biedru sapulces sasaukšana nepieciešama biedrības interesēs.
Lai biedru sapulce būtu lemttiesīga, tajā jāpiedalās vairāk kā pusei no biedriem, taču statūtos var noteikt arī lielāku kvorumu. Ja biedru sapulcē nav noteiktā biedru skaita, izpildinstitūcijai ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā jāsasauc biedru sapulce atkārtoti ar tādu pašu darba kārtību. Šajā gadījumā biedru sapulce drīkst pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ja piedalās vismaz divi biedri.
Katram biedram biedru sapulcē ir viena balss, taču biedram nav balsstiesību jautājumos par darījumu noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu, lietas izbeigšanu pret šo biedru.
Lēmumi biedru sapulcē tiek pieņemti, ja par tiem nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem biedriem, taču, ja biedru sapulce, piemēram, lemj par biedrības darbības izbeigšanu, nepieciešamais balsu skaits ir divas trešdaļas no klātesošajiem. Biedrība statūtos var noteikt arī lielāku lēmumu pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu, kā arī to, ka biedru sapulces pienākumus noteiktā apjomā var pildīt no biedru kopskaita ievēlēta pārstāvju sapulce.
Pārstāvju sapulce ir no biedru sapulces kopskaita ievēlēta biedrības fakultatīva pārvaldes institūcija, kas veic biedrības biedru sapulces pienākumus statūtos noteiktajā apjomā. Pārstāvju sapulces locekļu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību, kā arī pārstāvības normu nosaka biedrības valde, ja statūtos nav noteikts citādi.
Izpildinstitūcija, savukārt, sastāv no vienas vai vairākām rīcībspējīgām fiziskām personām, kuras ievēl un atsauc biedru sapulce vai cita statūtos paredzēta biedrības institūcija.
Ja izpildvara ir koleģiāla, tad visiem tās locekļiem ir pārstāvības tiesības un tie biedrību pārstāv kopīgi. Taču statūtos var tikt noteikta cita kārtība, proti, ka izpildvaras locekļiem ir tiesības pārstāvēt biedrību katram atsevišķi vai jauktas pārstāvības tiesības (piemēram, ja izpildinstitūcijā ir vairāk kā divi locekļi, tad vienam no tiem ir pārstāvības tiesības atsevišķi, bet pārējiem tikai savstarpēji kopīgi).
Izpildvaras loceklis ir tiesīgs saņemt atlīdzību par savu pienākumu pildīšanu, ja to paredz statūti, kā arī prasīt tādu izdevumu segšanu, kas tam radušies pienākumu izpildes gaitā.
Koleģiāla izpildinstitūcija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk kā puse no izpildinstitūcijas locekļiem un ja statūtos nav noteikts lielāks kvorums. Lēmumi parasti tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
Sēdes protokolā obligāti ierakstāmi visi izpildvaras pieņemtie lēmumi, kā arī katra izpildinstitūcijas locekļa balsojums par to. Tam ir būtiska nozīme, jo gan biedrības izpildinstitūcija, gan arī citu tās institūciju locekļi ir kopīgi (solidāri) atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti biedrībai to vainas dēļ. Biedrība ir tiesīga celt prasību pret katru no tiem piecu gadu laikā no tiesību aizskāruma dienas vai arī no dienas, kad kļuvis zināms par tiesību aizskārumu.

KĀ REĢISTRĒT BIEDRĪBU?

Kur iesniegt pieteikumu biedrības reģistrēšanai?
Pieteikumu biedrības reģistrēšanai jāiesniedz LR Uzņēmumu reģistrā Rīgā vai kādā no Reģionālajām nodaļām Latvijā (Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā, Ventspilī). Dokumentus var nosūtīt arī pa pastu.

LR Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālā nodaļa:

Pērses ielā 2, Rīga, LV - 1011
Informatīvais tālrunis: 67031703
Elektroniskais pasts: info@ur.gov.lv
(Juridiskās konsultācijas nesniedz!)
Kad var iesniegt pieteikumu par biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā LR UR Rīgas reģionālajā nodaļā?

Kur saņemt pieteikuma veidlapas?
Pieteikuma veidlapas par biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā  un dokumentu paraugus var saņemt Uzņēmumu reģistra mājas lapā šeit.
Kas paraksta pieteikumu par biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā?
Pieteikumu paraksta visi dibinātāji vai vismaz 2 dibinātāji, kas dibināšanas lēmumā ir pilnvaroti parakstīt pieteikumu.
Kas var iesniegt pieteikumu par biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā?
Pieteikumu var iesniegt dibinātājs vai jebkura cita pilnvarota persona, kurai dibinātāji to ir uzticējuši izdarīt.
Kādi dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā un kādu informāciju tajos jānorāda?
Piesakot biedrību ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz pieteikums (veidlapa B2), kam pievienojami šādi dokumenti:
1. Lēmums par biedrības dibināšanu, kurā jānorāda:

Dibināšanas lēmumu paraksta visi dibinātāji. Dibinātāja vārdā lēmumu var parakstīt viņa pilnvarota persona, kas piedalījusies lēmuma pieņemšanā. Rakstveida pilnvara pievienojama lēmumam.
2. Biedrības statūti, ne vairāk kā 2 eksemplāri (obligāti), kuros jānorāda:

Statūtus paraksta visi dibinātāji vai vismaz divi dibinātāji, kas dibināšanas lēmumā ir pilnvaroti parakstīt statūtus. Statūtos norāda apstiprināšanas vietu un datumu.

3. valdes locekļu sarakstu, norādot katra valdes locekļa vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi;
4. dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu par biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā (piem., bankas apliecinātu kvīti/maksājuma uzdevumu).
Kā noformēt dokumentus svešvalodā un ārvalstīs izsniegtus dokumentus?
Visiem Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem svešvalodā pievieno to tulkojumu latviešu valodā, kas apliecināts atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.291 "Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā prasībām". Ja ārvalstīs izsniegtais dokuments ir publisks, tad tulkojumam jābūt apliecinātam notariālā kārtībā.
Ārvalstīs izsniegtie dokumenti var būt divu veidu:

Visi Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie ārvalstīs izdotie publiskie dokumenti ir jālegalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (turpmāk- Hāgas konvencija) 1.pantu par publiskiem dokumentiem atzīstami:

Ar legalizācijas procedūru ārvalstīs izdots publisks dokuments iegūst juridisku spēku Latvijas Republikā. Dokumenta legalizācijas neskaidros jautājumus var noskaidrot Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.
Dokumenta legalizācijas procedūra ir vienkāršota Hāgas konvencijas dalībvalstīs. Konvencijas dalībvalstī izdotam publiskam dokumentam nav jāpiemēro sarežģītā dokumenta legalizācijas procedūra, bet saskaņā ar Hāgas konvencijas .panta pirmo daļu ir jāpievieno noteiktas formas apliecinājums - Apostille.
Savukārt publiskiem dokumentiem, ko ir izdevušas valstis, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi tiesiskās palīdzības līgumu, nav nepieciešams nekāds īpašs noformējums vai apliecinājums, ja šo dokumentu ir izdevusi kompetenta konkrētās valsts iestāde vai amatpersona un tas ir apzīmogots ar valsts ģerboņa zīmogu.
Attiecībā uz ārvalstīs izdotiem privātiem dokumentiem piemērojami tie paši noteikumi, kas attiecas uz privātajiem dokumentiem, kas izdoti Latvijas Republikā.
Kā veidot biedrības nosaukumu?

Kāda ir valsts nodeva par biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā un kur to var samaksāt?
Valsts nodeva par biedrības reģistrāciju ir Ls 8,00 (astoņi lati).
Valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas un to var samaksāt jebkurā bankas iestādē, norādot šādus rekvizītus:
saņēmējs - Valsts kase, reģistrācijas numurs: 90000050138,
Valsts kase, kods: TRELV21,
konts: LV84TREL1060190913200
maksājuma mērķis - valsts nodeva par biedrības reģistrāciju
Valsts nodeva nav jāmaksā:
ja biedrībā apvienoti invalīdi, bāreņi vai daudzbērnu ģimenes, ja biedrības mērķis ir bērnu un skolēnu sporta pasākumu organizēšana
Cik ilgā laikā Uzņēmumu reģistrs izskatīs pieteikumu?
Pieteikums tiks izskatīts 6 darba dienu laikā.
Kāds var būt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums?
Pēc pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas, Uzņēmumu reģistra valsts notārs var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par nodibinājuma ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā atlikšanu?
Pieteikuma iesniedzējam ir iespēja valsts notāra lēmumā norādītajā termiņā (kas nevar būt īsāks par vienu mēnesi) novērst konstatētos trūkumus un iesniegt dokumentus atkārtoti. Ja dokumenti tiek iesniegti termiņā, valsts nodeva otrreiz nav jāmaksā. Ja dokumentus iesniedz pēc noteiktā termiņa, no jauna ir jāmaksā valsts nodeva.
Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības apstrīdēt valsts notāra lēmumu, iesniedzot iesniegumu Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.